Jelenos Škulis izstādes „Laisvės grandinės, ryšių laidai“ atklāšana

Rugsėjo 4 d., penktadienį, 17.30 val. Klaipėdos kultūrų komunikacijų centro (KKKC) Parodų rūmuose, Didžiojoje Vandens g. 2, tiek atklāta Jelenas Škulis izstāde „Laisvės grandinės, ryšių laidai“, kurators Joaquin Mora. Tajā aušana, izšūšana un rokdarbi, kas pieder seno amatu un sadzīves darbu tradīcijai, nonāk laikmetīgās mākslas laukā, nezaudējot saikni ar saviem pirmsākumiem. Izstāde būs apskatāma līdz rugsėjo 27 d. Vītne sastop vītni. Atsevišķi elementi sāk piederēt viens otram: tos saista atkārtojums, spriedze un laiks. Tas ir arhaisks žests, kas joprojām vēsta par mūsu vajadzību būt saistītiem. Tieši no šīs kustības sākas Jelenas Škulis mākslinieciskā jaunrade. Roka, stelles, atkārtojums un, pats galvenais, pats laiks paliek īpaši sajūtami. Katra darba pabeigšanai vajadzīgi mēneši, dažkārt gadi. Jelena dienu no dienas atgriežas pie stellēm, kamēr dzīve ap viņu turpinās. Aušanā iesūcas arī sarunas, ikdienas rūpes, jaunumi un politiski notikumi. Aust nozīmē izturēt, pastāvēt un turpināt darbu neatkarīgi no mainīgajiem apstākļiem. Šī nepārtrauktība kļūst par sava veida liecību. Vārdi plūst cauri stellēm un kļūst par auduma daļu. Vairākos metros līdzās ikdienas izteicieniem parādās dažādas valodas, zīmes un raksti, kas atkal un atkal atkārtojas. Daļa no tiem rodas no kopīgām pieredzēm; citi – no situācijām, kas rodas darba procesā. Laika gaitā mainās arī pats stāstījums. Tas uzkrāj fragmentus un atsevišķos brīžos it kā saraujas līdz dažiem vārdiem: karš, asaras, gaidīšana. Tekstils saglabā stāstu par to, kas noticis tā aušanas laikā. Starp pavedieniem un ķēdēm parādās nedaudz vara – vadītspējīgs materiāls, ko izmanto kabeļos, elektriskajos savienojumos un sakaru sistēmās. Taču šeit saikne tiek veidota lēni – ar rokām, pavedienu pēc pavediena. Pasaulē, kurā dzīvojam, šādu saikņu tēlu nav viegli ieraudzīt. Nekad agrāk mums nav bijis tik daudz saziņas veidu, taču atsvešinātības pieredze, šķiet, strauji pieaug. Tāpēc rokām darināti darbi mēģina runāt, saprast un gaidīt, samazinot attālumu starp mums, lai varētu rasties dialogs – ne vienmēr pabeigts. Audumam, lai pastāvētu, ir vajadzīgas saites, taču tā struktūras saglabāšanai nepieciešama spriedze. Varbūt jautājums būtu šāds: ko šodien nozīmē palikt kopā un kādas saites mēs spējam saglabāt? Jelena Škulis ir māksliniece, pasniedzēja, pētniece un mākslas doktore. Viņas radošā prakse balstās uz rokdarbu, materiāluma, aušanas, attiecību un kopieniskuma izpēti.